

Nospriedusi, ka no sprādzes tikpat vairs nav nekādas jēgas, uzlīmēju to uz ādas, apšuvu ar dupšiem (Baiba tā nosauca vienu pērlīšu piešūšanas tehniku) - ne vainas... Tad pamēģināju dupšiem piemontēt dažādas pērlītes, līdzīgas tām, kas ieadītas sprādzē. Un te nu ir rezultāts - sprādze ir krietni platāka, stabila, piestrādāta ādai, gan arī drusku smagāka. Tomēr - vajadzības gadījumā to atkal var uzlikt uz rokas. Plastmasu iekšā neliku, pietiek ar adījumu un ādu.
Komentāri