Mana tēva dzejolis, sarakstīts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Precīza gada nav, tas vispār nebija uzrakstīts. Mums to tēva bērēs nodiktēja tēva priekšnieks mutiski. Saglabājies cilvēku atmiņās...
Molotova —Ribentropa pakts
Jānis Dzelme
Sit Josifs Ādolfam uz pleca —
Mums draudzība lai mūžam netop veca,
Nāc, dalīsim to poļu zemi.
Dod pusi man, sev pusi ņemi.
Un poļu zemi, viņas panus
Būs iznīdēt kā tarakānus.
Tā mēs pie dzīves telpas kļūsim
Un draugi bijām, draugi būsim.
— Oh, kamerad, das ist sehr gut!
Bez dzīves telp mein folk nevar būt.
Kaput alle polen schweine.
Du trinken Wodka, aber ich — Weine!
Un ilgi Kremlī vēl pēc balles
Skan „Deutchland, Deutchland uber alles...”
Un kad tiek dzerta ceļa kāja —
„Широка страна, моя родная...”
* * *
Tēvreize
Mūsu Tēvs debesīs,
Svētīts lai top tavs vārds,
Lai nāk tava valstība,
Tavs prāts lai notiek
Kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
Un piedod mums mūsu parādus,
Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā,
Bet atpestī mūs no ļauna,
Jo tev pieder valstība, spēks un gods
Mūžīgi mūžos
Āmen.
* * *
10 Dieva baušļi (Dekalogs)
Es esmu Dievs, Tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nepareizi lietot, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nepareizi lieto.
Tev būs svēto dienu svētīt.
Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.
Tev nebūs slepkavot.
Tev nebūs laulību pārkāpt.
Tev nebūs zagt.
Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu.
Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.
10 Dieva baušļi
Kuram gan patīk, ja ar viņu runā tādā formā kā tev būs vai tev nebūs? Tomēr desmit baušļi joprojām nemainīgi ir un paliek dzīves principi. uzmanīgāk pārdomājot desmit Dieva likumus, ar pārsteigumu jāatklāj, ka te sastopamies nevis ar moralizējošiem uzsaukumiem, bet dziļiem mūsu esību nesējiem principiem, kas cilvēka dzīvi nevis ierobežo, reglamentē, bet dara to patiesi brīvu. Desmit baušļi ir doti cilvēka labā, cilvēka interesēs, kā Dieva palīdzība cilvēkam ceļā uz īstu, pilnu brīvību. Baušļi joprojām ir aktuāli un sava lakonisma dēļ ērti pielietojami principi. Katrs no tiem ir dziļa Dieva patiesības atklāsme par kādu mūsu dzīves jomu, tāpēc, tos laiku pa laikam pārdomājot, iegūstam pašus svarīgākos mērogus sevis un pasaules saprašanai.
1.Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, tev nebūs citus Dievus turēt manā priekšā.
Pirmais bauslis apliecina, ka cilvēkam ir tikai viena izvēle – vai nu brīva dzīve kopā ar īsto Dievu, Dievu atbrīvotāju, vai verdzība, atkarība no Dieva aizvietotājiem. Katram cilvēkam ir vajadzīgs Dievs. Dievs citiem vārdiem – vieta, kur jābūt Dievam, nevar mūsos palikt tukša. Tāpēc pirmais bauslis brīdina: esi uzmanīgs! Iemācies orientēties vērtībās, no tā atkarīgs itin viss pārējais tavā dzīvē. Neturi par Dievu to, kas nav Dievs.
2.Tev nebūs tā kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas viņa vārdu nelietīgi valkā.
Šis ir vienīgais no desmit Dieva baušļiem, kas formulēts ar piedraudējumu- ar ko būs jārēķinās, to neievērojot. Dievs nepametīs nesodītu, kas neievēros šo likumu. Jā, pārkāpjot citu baušļus, sekas ne vienmēr jūtamas uzreiz, turpretī te ir apsolījums: šādi rīkojoties, sekas jūtamas ļoti drīz. Tāpēc nelietojiet šos vārdus. Tas ir vārds, kas dots mūsu pestīšanai. Šis bauslis nav drauds, bet reālistisks secinājums: attiecībās ar Dievu tev jāatceras, ka te tu stāvi paša lielākā spēka priekšā, par kura lielāka nav.
3.Tev būs svēto dienu svētīt.
Vai tas nav tik sirsnīgs ieteikums, vēlējums svētdienās apmeklēt baznīcu? Nē, te slēpjas kāda dziļāka tēma. Šis Dieva likums aicina domāt par laiku. Dievam mēs, protams, laiku varam dot. Mums jāatvēl laiks ne tikai mūsu dzīves ārējām vajadzībām, bet arī mums pašiem. mūsu dvēselēm.Ir tik savādi, ka Dievam, kurš laiku dod, mums laiks bieži neatliek Dievam..
Trešais bauslis, kurš pirmajā brīdī liekas kas ļoti vienkāršs, aizskar būtisku dzīves sfēru, aicinot domāt par mūsu sarežģītajām attiecībām ar laiku, par to, kas mums dod laiku, un par to, ka mūsu laikā, kuru devis Dievs, laikā, kas mums pašiem nepieder, pavisam noteikti jāatrod laiks šī laika Devējam. Tikai tas palīdzēs iemācīties laiku izmantot, savu mūžu piepildīti un mērķtiecīgi nodzīvojot, paspēt izdarīt to, kas noteikti jāizdara.
4.Godini savu Tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko tas kungs, tavs Dievs, tev dod.
Šis bauslis, kurš runā par vēcāku godāšanu, īstenībā atklāj vienkāršu patiesību – ja nemākam saprasties ar vistuvākajiem, tad velti cerēt, ka mācēsim izveidot paliekošas attiecības ar cilvēkiem. Protams, visgrūtāk saprasties ar tuvākajiem cilvēkiem ir tieši tāpēc, ka viņi mūs vislabāk pazīst.
5. Tev nebūs nokaut.
Bauslis grib atgādināt: dzīvība nāk no Dieva. Mums nav tiesību ar šo dāvanu rīkoties patvaļīgi. Mēs neesam dzīves un dzīvības saimnieki.
Mums ir jābūt uzmanīgiem pašiem pret sevi, jāizvērtē savas motivācijas, jo bauslis atgādina par ļaunumu mūsos. Bauslis aicina ar to cīnīties, ierobežot, neļaut tam valdīt pār mums, neļaut kļūt par galveno dzīves faktoru.
6.Tev nebūs laulību pārkāpt.
Labāk būt labi pakārtam nekā slikti apprecētam. Šajā teikumā izteikta kāda rūgta patiesība: cik gan grūti dzīvē atrast īsto cilvēku un- cik gan grūti diviem cilvēkiem nodzīvot kopīgu dzīvi, paturot attiecību īstumu. cik vienkārši mēdz sagrūt attiecības, kuras reiz taču likušās pašas skaistākās.
Vispirms svarīgi apzināties, ka šajā pasaulē nav cilvēka, kurš nekad nekļūdītos.
Laulība vienmēr ir divu nepilnīgu cilvēku kopīgs pasākums, kurā divi kļūdaini cilvēki, mīlestības motivēti, mācās būt kopā.
Jebkuras attiecības nozīmē atbildības uzņemšanos.
Labāk, pirms esi savu laulību slēdzis, rūpīgi pārdomā, vai tas ir īstais, tieši tev Dieva dotais cilvēks, nekā piedzīvot ātru savas dzīves sagrāvi vai nelaimīgu, pelēku bez prieka dzīvi. Labāk to visu pārdomāt iepriekš, vispirms.
7.Tev nebūs zagt.
Vai tas nav viens no visgrūtāk izpildāmajiem (varbūt pat neizpildāmiem) baušļiem? Jo ir jau tik grūti – nezagt. Mēs saprotam, ka te nav runa tika par kaut kā izvilkšanu no otras kabatas, šeit atkal sastopamies ar daudz plašāku tēmu. Te ir jāpārdomā mūsu attieksme pret mantām, lietām. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā manta ir sadalīta nevienlīdzīgi. Nekad visiem nebūs visa vienādi daudz.
Redzi cilvēks, kam pieder vairāk nekā citiem, sapratīs, ka par veselām rokām, kājām, galvu jāpateicas Dievam, tāpēc pārdomas, kā ar savu īpašumu kalpot citiem. Mēs varam atvieglot cits cita dzīvi, to arī Dievs patiesībā gaida no mums. Jo lomas ātri var mainīties. Atskatoties palīdzēt citam, vienā brīdī visu varam zaudēt un paliek tukšā. Lai cik daudz mantas mums piederētu, tā ir mūsu rīcība tikai uz laiku.
8.Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
Mēs, protams, drīkstam izsacīt savus apsvērumus, arī krasus vērtējumus par citiem, taču vienmēr vajadzētu uzdot sev jautājumu: vai to, ko aiz muguras runājam par otru cilvēku, spētu pateikt arī viņam pašam? Ja nevaram, ja pietrūkst drosmes, tad varbūt jātur mute ciet?
Nekad neviens cilvēks nespēj pilnīgi godīgi novērtēt otru cilvēku, nekad.
Tomēr nevienam no mums nepieder patiesība pēdējā instancē. Tā pieder vienīgi Dievam. Nevajadzētu sākt nīst cilvēku viņa uzskatu dēļ, sajaukt uzskatus ar pašu cilvēku. Cilvēkiem, kuri domā citādi, nav jākļūst par mūsu personiskajiem ienaidniekiem.
9.Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
Tik svarīgi pievērst uzmanību šiem vārdiem: tev nebūs iekārot! Šis bauslis saka: tas, ko iedomājamies vai pieļaujam savās domās, kādā brīdī patiešām var īstenoties
Domas nav viegli savaldīt. Dažkārt šķiet, ka tās ir kā putni, kas laiža katrs savā virzienā. Tomēr tu šajā gadījumā neesi bezpalīdzīgs skatītājs, tu vari būtiski ietekmēt to, kas tevī notiek. Šis bauslis jautā: kādas domas piepilda tevi? Kad tu to noskaidrosi, tu zināsi, kas esi un kurp īstenībā tiecas tava dzīve.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākajam.
Bauslis saka: vai nu es redzu savu dzīvi tikai salīdzinājumā ar citiem, tā sakot, atrautu no Dieva, un tad – kā mūžīgu konkurences cīņu, kad vienmēr visa kā būs par maz, vai arī kā Dāvanu no Dieva rokas. Un tad tā ir laba tāda, kāda tā ir, un dot pietiekami daudz iemeslu patiesībai.
Kristīne Sloka, Gulbenes draudze
* * *
The prayer of St. Francis
Lord, make me an instrument of your peace,
Where there is hatred, let me sow love;
where there is injury, pardon;
where there is doubt, faith;
where there is despair, hope;
where there is darkness, light;
where there is sadness, joy;
O Divine Master, grant that I may not so much seek to be consoled as to console;
to be understood as to understand;
to be loved as to love.
For it is in giving that we receive;
it is in pardoning that we are pardoned;
and it is in dying that we are born to eternal life.
Svētā Asīzes Franciska Miera lūgšanas vārdus cauri gadsimtiem
izrunājušas daudzu cilvēku lūpas. Lai šie vārdi nāk arī mūsu sirdīs un vieno mūs.
Visuvarenais Dievs!
Mēs pateicamies par Taviem patiesības vārdiem, par dzīvības ūdeni, kuru Tu mums sniedz, lai mēs dabūtu mūžīgo dzīvību. Uzklausi mūs šodien, kad lūdzam senas lūgšanas vārdiem -
Lai es topu par Tavu miera ieroci:
Lai es nesu mīlestību tur, kur valda naids,
Lai es māku piedošanu dēstīt tur, kur valda pārestība,
Lai mana sirds pati pirmā saprastu piedošanas attīrošo spēku.
Lai vienotība iemājo, kur valdījusi nesaskaņa,
lai mēs atrodam to, kas var cilvēkus vienot, lai mēs atrodam mīlestību.
Lai patiesība ar savu skaidro spēku nāk tur, kur maldi iedēstīti, kur cilvēki neziņā staigā,
Lai ticība iedegas, kur cilvēkus šaubas māc,
Lai mums pietiek spēka noticēt apsolījumam, ka uzvarēs cerības, kur valdījis izmisums,
Lai gaisma uzaust tur, kur tumsība,
Lai prieku nesu tur, kur skumība!
Palīdzi mums visos mūsu ceļos, sargā mūsu valsti un visu tautu!
Amen
Kungs, padari mani par sava miera rīku.
Kur ir naids, ļauj man sēt mīlu,
Kur aizvainojums, - piedošanu,
Kur šaubas, - ticību,
Kur izmisums, - cerību
Un kur bēdas, - līksmību.
Dievišķais kungs, dari tā, lai mana vēlme būtu
Nevis saņemt mierinājumu, bet gan mierināt,
Nevis tikt saprastam, bet saprast,
Nevis tikt mīlētam, bet mīlēt,
Jo iegūstam mēs dodot,
Žēlojot tiekam apžēloti
Un mirstot dzimstam mūžīgajai gaismai.
Sv.Francisks no Asīzes (1182-1226)
Молитва святого Франциска Ассизского
Господи, сделай руки мои проявлением Твоего мира,
и туда, где ненависть, дай мне принести Любовь,
и туда, где обида, дай мне принести Прощение,
и туда, где рознь, дай мне принести Единство,
и туда, где заблуждение, дай мне принести Истину,
и туда, где сомнение, дай мне принести Веру,
и туда, где отчаяние, дай мне принести Надежду,
и туда, где мрак, дай мне принести Свет,
и туда, где горе, дай мне принести Радость.
Помоги мне, Господи,
не столько искать утешения, сколько утешать,
не столько искать понимания, сколько понимать,
не столько искать любви, сколько любить.
Ибо кто отдает - тот получает,
кто забывает себя - вновь себя обретает,
кто прощает - тому прощается,
кто умирает - тот возрождается в Вечной жизни.
Помоги же мне, Господи,
сделай руки мои проявлением Твоего мира.
...”