Supercilvēka grēksūdze


Raksts bija publicēta laikrakstā Rīgas Balss pirmdienā, 1991.gada 8.jūlijā, rubrikā Ticēt vai neticēt.

Supercilvēka grēksūdze

Viens no jūsu pavēlniekiem Jevgeņijs GORDEJEVS, Maskava — Kremlis — Serebrjannijbora 1991.gada 7.janvārī (Svobodnoje Slovo, nr.8, 1991.)

Dažkārt klajā nāk vispārsteidzošākie dokumenti. Kādu laiku kā no pārpilnības raga bira „orientieri” — slepenas instrukcijas cīņai ar „neformāļiem”, t.i., ar demokrātiskajiem spēkiem. Šie papīri bija tapuši VDK dzīlēs un apgabala komiteju nodaļās. Tie izceļas ar piedāvāto metošu cinismu un klaji ieprogrammētu patvaļu: diskriminācija, apmelojumi, iebiedēšana, provokācijas, vardarbība. Piedāvājam jums „Grēksūdzi”, kas atspoguļo „šīs pasaules vareno” visaptverošo netikumību. Mēs nezinām, kas ir Gordejevs — izdomāta vai patiesa persona vai arī talantīga autora pseidonīms. Lai kas arī viņš būtu, „supercilvēka” atkailinātās psiholoģijas būtība no tā nemainās.

Mūsu laiki atgriežas. Tie nekur no mums nebija aizgājuši. Tie vienmēr bija un būs mūsu. Tāpat kā uz zemes vienmēr būs labais un ļaunais. Daudziem šķiet, ka ļaunu cilvēku ir vairāk nekā labu, jo esam spēcīgāki un agresīvāki un mūs uzvarēt nav iespējams. Mēs mainīsim formu un apvalku, mainīsim izkārtnes un krāsu, pielāgosimies jebkuriem apstākļiem, taču izdzīvosim un uzvarēsim. Mūsu mērķis ir viens — būt uzvarētājiem. Jūs esat nolemti mūžīgi mūžos būt vergi. Mēs esam paspējuši iepotēt jums verdzības gēnus uz visiem laikiem.. Mēs dosim jums vēl tūkstošiem revolūciju un pārbūvju, jūs varēsiet mūžīgi, taču veltīgi cīnīties par taisnību. Es runāšu ar jums atklāti ne jau tāpēc, ka esmu nekaunīgs, bet gan tāpēc, ka es nepazīstu baiļu. Aiz manis stāv gigantisks, nesatricināms spēks. PSKS, VDK, IeM, Finansu ministrija, Tirdzniecības ministrija, valdība, prokuratūra un visādas Augstākās Padomes — tās ir tikai sviras mūsu rokās. Mūsu stabulē pūš pat prezidenti.

Mums nospļauties par to, cik būs deputātu radikāļu, kaut vai miljons. Virsroku vienmēr gūsim mēs! Jūs varat atņemt mums vasarnīcas, privilēģijas, mašīnas utt., bet varu — nekad! Mums nospļauties par tautas viedokli, tas mums ir tukša skaņa. Jo šo viedokli radām mēs paši. Lai organizē kaut simtiem referendumu. Galvenais, lai tauta mūsu viedokli neapstrīdētu. Uz jebkuru jūsu spiedienu mēs atbildēsim ar spēku un cietsirdību. Iznīcināt produktus, rūpnīcas, ekoloģiju, atklātumu, mākslu utt. — mums tas ir viens spļāviens. Mums pat pirksts nav jāpakustina, lai atnestu jums badu, sabotāžu, trūkumu, haosu un slimības. Mums neko nemaksā sarīdīt jūs citam pret citu, lai jūs pārgrauztu cits citam rīkli. Mēs varam novest jūs līdz izmisumam, lai jūs ķertos pie ieročiem un citām galējībām. Lūk, tad jūs fiziski izjutīsiet mūsu spēku. Mūs nemitīgi biedē ar to, ka tauta celsies un visu aizmēzīs. Mūsu tauta nekad necelsies, bet, ja arī tas notiktu — tā nekad ilgi nenoturēsies pie varas. Tā gluži vienkārši neprot to darīt. Varu jūs vienmēr atdosiet mums paši! Pārdomāti un plānoti. Ir tikai viens paņēmiens uzvarēt mūs uz visiem laikiem. Taču jūs to nekad nevarēsiet izmantot, jo tikai ļauns ģēnijs spēj izdomāt kaut ko tādu. Ar labu to izdarīt nevar.

Mums tīri labi ar jums izdevās kārtējā spēle pārbūvē, atklātumā, demokrātijā. To, ko prasa pūlis , — lūdzu. Dosim, taču tikai tik, cik mums vajadzīgs. Cik smieklīga un naiva ir jūsu pārliecība par nopietnām pārmaiņām! Māksla runāt visu un neko — tas arī ir mūsu ierocis. Un kongresos mēs to ieraudzījām darbībā. Mēs noslīcinājām jūs vārdu plūdos. Neviena jūsu progresīvā ideja netika cauri. Izgāja cauri tie, kurus gribējām mēs, izliekoties, ka viņi nāk no jums.

Mums ir visspēcīgs ierocis — lieli un vareni meli, pacietība, pielāgošanās spēja, acumirklīga reakcija un, galvenais, spēja darboties, ko nekad nav pratis neviens cīnītājs par taisnību. Mums ir lieliski paņēmieni, kā ar pūļa palīdzību izsist no ierindas tādus cīnītājus. Mēs vienmēr paliekam ēnā. Spilgts piemērs — akadēmiķis Saharovs. Jūs paši nogalējāt viņu pēc mūsu scenārija. Pēc mūsu scenārija mēs turpinām jūsu līderu graušanu, bet tas ir tikai sākums. Jūs drīz vien redzēsiet kārtējos upurus, un nav jūsu spēkos to novērst.

Vergi nav spējīgi uz rīcību. Jūs esat spējīgi tikai uzklausīt un izpildīt mūsu gribu. Visi jūsu pūliņi vērst kaut ko par labu (kā jūs uzskatāt), nevainagosies ne ar ko citu kā vienīgi ar ciešanām., vilšanos un bezizeju. Nē, es negribu jūs atrunāt un neaicinu jūs nolaist rokas un pārstāt cīnīties. Darbojieties, cīnieties, uzvariet, priecājieties par uzvaru — tas viss būs pašapmāns. Mums vajadzīga jūsu cīņa ar mums. Mūsu zināšanu bagātināšanai, prāta asināšanai, pieredzei — mums jābūt labā formā.

Visi jūsu sapņi un vēlmes, visas jūsu dzīvnieciskās kaislības kūsā tikai ap maizes kumosu un lupatām. Jūsu skaudībai, iekārei un muļķībai nav robežu. Un ts ir kolosāls ierocis mūsu rokās. Mēs protam to virtuozi izmantot. Visu, ko mēs darām, mēs darām pārdomāti un ģeniāli vienkārši. Jūs spriežat par mums pēc nomenklatūras ierēdņiem. Tas ir naivi. Jā, trulos, savtīgos un vienkārši muļķus mēs ielikām augstos posteņos. Viņi ir mūsu vairogs. Visa jūsu enerģija sašķīdīs sīkās drumslās pret viņu čuguna monolītu.

Jūsu verdziskās sašutuma enerģijas pietiek līdz pirmajai atmestajai dāvaniņai. Pāris refrižeratoru ar desu spēj nomierināt jebkuras jūsu kaislības un aizmirst sapņus par demokrātiju. Visas jūsu nelaimes ceļas no tā, ka jūs esat aizmirsuši, ka jūs esat Zemes un Kosmosa bērni. Jūs iznīcinājāt visas savas senču zināšanas un pieredzi un atkārtojat tikai viņu kļūdas. Neviens no jums nezina, kur slēpjas dzīves jēga un cilvēka sūtība uz šīs Zemes. Paraugieties uz sevi no malas, ar ko jūs nodarbojieties un kāda likteņa cienīgi esat. Jūs esat vergi un grāvēji. Mēs ar jūsu rokām nozaimojam Zemi. Pēc mūsu gribas jūs iztukšojat planētas dzīles, pazudināt jūras, upes, ekoloģiju, vēršat nazi cits pret citu. Tā jūs nesat savu mūžīgo moku un ciešanu krustu.

Tagad pateikšu ko vairāk. Es atklāšu jums pārbūves mērķi un programmu. Valsts vārguļoja, neattīstījās tā kā Rietumos. Bija vajadzīgs stimuls, jauns tautas entuziasms, bija vajadzīga tautas jauna ticība gaišai nākotnei. Mēs nekad nedevām jums iespēju dzīvot tagadnē, bet tikai nākotnē, dažkārt varbūt arī pagātnē. Tad mēs nolēmām piespiest jūs ar lielu pacēlumu un lietderības koeficientu strādāt mūsu labā. Mēs kļūdījāmies — ieturējām pārāk garu pauzi. 70 gadu viens un tas pats — pat mums bija apnicis. Tauta nenoticētu mūsu vecajiem lozungiem. Un parādījās kas jauns — revolūcija no augšas. Demokrātija, atklātums, pārbūve! Paraugieties vēsturē. Kad tā ir bijusi labvēlīga tautai? Nekad. Mūsu aprēķins balstījās uz jūsu tumsonību. Bet jūsu tumsonība ir pārsteidzoša.

Labam saimniekam vergs allaž ir paēdis un vesels. Tāds vergs vairāk un ilgāk strādā., atnesdams labumu savam saimniekam. Un, lai vēlreiz par to pārliecinātos, mēs noslēpām no jums ēdienu. Reakcija izrādījās momentāna. Kumoss jums ir Dievs un tikai pēc tam mītiņi, demonstrācijas, zinātne, māksla utt. Un mēs nolēmām padarīt jūs par mūžīgiem lūdzējiem. Jūs diedelēsiet no mums visu un vienmēr: dzīvokļus, uzturu, mašīnas, degvīna talonus, zemi un pat gaisu. Mēs toties jums atmetīsim tik, cik uzskatīsim par vajadzīgu. Taču jūs paši vienmēr ar visām jūsu grabažām būsiet mūsu un tikai mūsu privātīpašums. Valsts — tie esam mēs. Mūsu nav tik daudz — tikai daži simti, taču mēs spējam gandrīz visu.

Šī grēksūdze ir pļauka vergiem, lai viņi zinātu savu vietu, sūtību un savus kungus. Mēs esam pieradinājuši jūs pie verdzības, un tā jums kļuvusi par dienišķu nepieciešamību. Tie esam mēs, kas iemācīja jums melot, un mūsu valsts kļuva par vismelīgāko valsti pasaulē. Tie esam mēs, kas iemācīja jūs zagt, un mēs kļuvām par nepārspētu tautu — zagli. Tie esam mēs, kas par jūsu dzīves normu padarīja kriminālu. Mēs šobrīd mierīgi aplaupām jūs un esam pārvērtuši jūs dzīvniekos ar mūžīgo patēriņa un graušanas instinktu. Tie esam mēs, kas iepotēja jums slinkumu un riebumu pret darbu. Tie esam mēs, kas mācīja jums sagraut, nevis celt. Tie esam mēs, kas iznīdēja jūsos pašcieņas, lepnuma, cildenuma, līdzjūtības un žēlsirdības jūtas. Tie esam mēs, kas aizvilināja jaunatni no politikas, pametot tai rokmūzikas un pornogrāfijas kaulu. Tie esam mēs, kas novirzīja jūsu ienaidu no mums uz jums pašiem. Tie esam mēs, kas atņēma jums ticību un reliģiju, apgānot jūsu garīgumu un iznīcinot mīlestību pret savu tuvāko. Tie esam mēs, kas padarīja jūs garīgi slimus, atņēma jums veselību un padarīja atkarīgus no zālēm un ārstiem. Mēs radījām pseidozinātni un apgānījām jūsu mākslu.

Un jūsu uzdrošinieties nosaukt mūs par noziedzniekiem. Nē, jūs esat īstie noziedznieki. Jūs ļaujat mums darīt visu, ko mēs gribam. Jūs rotaļājieties ar cariem, vadoņiem un prezidentiem. Jums ir vajadzīgi auni, kas ved aitu baru uz kaušanu. Ir vergu šķira un ir parazītu šķira.. Tie pēdējie esam mēs. Mūsu ir maz, bet mēs esam gudrāki un saliedētāki par jums. Mēs negribam ražot. Tā ir vergu daļa. Taču mēs gribam patērēt. Mēs gribam greznību, komfortu, privilēģijas, tāpēc, ka esam ideju nesēji. Saprāts valda pār rokām, nevis otrādi. Mūsu ir maz, bet mēs esam paveikuši daudz. Jūsu ir daudz, taču jūs neesat ne uz ko spējīgi.

Nedomājiet, ka mēs nožēlojam grēkus. Mēs nepazīstam šīs jūtas. Es rakstu jums to visu, lai jūs saprastu, ka politika var visu. Un politika ir mūsu rokās. Šobrīd mēs esam novirzījuši jūs no tās, samudžinot ekonomiku. Ak, Dievs, kādi jūs esat muļķīši! Jūs domājat, ka mēs rūpējamies par jums, lai jūs būtu paēduši, apģērbti un apauti. Mums nospļauties par jums. Jābūt idiotam, lai nesaprastu, ka bez politikas jebkura ekonomika ir mirāža. Mums ir vajadzīga ekonomika. Mēs to taisām sev, nevis jums. Tā, kā mums gribas. Tad esiet paklausīgi un pacietīgi un netraucējiet mūs. Lai ko arī mēs darītu sevis labā, mēs vienmēr darām to jūsu (t.i., tautas) vārdā un uzdevumā. Mums uzšķaudīt smadzeņu noplūdei uz ārzemēm. Jo mazāk šo smadzeņu pie mums Savienībā būs, jo mums būs labāk. Muļķu zemi ir vieglāk pārvaldīt.

Līdz tam laikam, kamēr valstī valdīs vardarbība, mēs esam neuzvarami. . Bet šī vardarbība būs vienmēr. Mēs iznīcināsim jūsu enerģiju dumpjos. Mēs nogurdināsim jūs ar rindām. Jūs stāvēsiet pēc visa — gan pēc sērkociņiem, gan Augstākās Padomes pieņemšanas telpā. Mēs radīsim jums tūkstošiem sadzīves problēmu, jūs mūžīgi būsiet nāvīgi noguruši un garīgi iztukšoti. Mēs pakāpeniski nožņaugsim ar cilpu jūsu atklātumu. Šķīdināsim to savā ideoloģijā, no dienas dienā uzspiežot jums dogmas. Mēs iznīcinājām jūsu valodu, piesārņojot to ar mūsu izdomātiem vārdiem. Jūs esat pārstājuši saprast ne tikai mūs, bet pašu sevi. Mēs nemitīgi notrulināsim jūsu progresīvās idejas, novedot tās līdz pilnīgam absurdam, neatstājot jums nekā gaiša.

Jūs zaudēsiet orientieri, jūs nezināsiet, kur dēties. Mums atradīsies tūkstošiem uzpurņu, lai aizbāztu jūsu mūžīgi aurojošās, mūžīgi neapmierinātās rīkles. Piedevām mēs virzīsim pret jums visu kriminālo noziedznieku pasauli un radīsim valstī haosu un teroru.

Pats svarīgākais, mēs nelokāmi dienu no dienas, minūti pa minūtei sniegsim melīgu informāciju prezidentam. Viņš nekad nezinās reālo situāciju valstī un aiz robežām. Pēc mūsu gribas viņš izdarīs kļūdu pēc kļūdas, un viņš būs spiests izdarīt izvēlu. Vai nu stāties mūsu rindās, vai arī tapts tautas noraidītam. Viņš jau ir izdarījis savu izvēli. Viņš ir ar mums. Tauta nevar dot nekādu garantiju. Mēs varam un dosim. Mūsu mūžīgais dialogs ar tautu vienmēr būs divu kurlmēmo dialogs. Katrs dzirdēs tikai sevi. Šobrīd mēs izmēģinām savus spēkus Baltijā. Ja izdosies — iesim tālāk. Mēs esam pārliecināti, ka viss būs pēc mūsu prāta. Mēs esam nolēmuši — Savienībai jāpastāv. Tā ir mūsu barotava, mēs jums to neatdosim.

Pagaidām tikai divi cilvēki var traucēt mūsu iecerēm, jo viņi tās zina. Taču jūs ar viņiem drīz vien izrēķināsieties. Arī viņi paši ir bailīgi un neizlēmīgi. Mums jau sāk apnikt šis troksnis un drīz vien jūs pārliecināsieties, ka mēs visu sakārtosim. Mēs negatavojamies saasināt situāciju un tūdaļ ķerties pie represijām. Viss būs normas robežās, tomēr bez pātagas mums neiztikt — jūs esat to pelnījuši. Nu, bet pēc tam būs arī kliņģeris. Mums jāatjaunina savu kadri, t.i., jātiek vaļā no atkritumiem un mēsliem. Papildināsim savas rindas ar gudriem, jauniem, enerģiskiem cilvēkiem, bet pārvērst viņus pakalpiņos un uzticamos sulaiņos — tas jau ir tehnikas jautājums. Domāju, ka galvenais, kas mums ir izdevies — uz mūžīgiem laikiem ieperināt mūsu tautā baiļu gēnu. Jūs no tā jau nekad netiksiet vaļā. Ir iedzimts baiļu gēns. Tas nepieciešams sugas turpināšanai. Bet ir arī bailes no varas soda. Un, kamēr ir vara, būs arī bailes. Jūs tikai mītiņos esat drosmīgi, kad pūlī esat visi kopā. Bet mēs taču zinām, ka jums katram ir sava ala. Tajā jūs esat izolēti cits no cita. Lūk, tur jūs vienmēr esat mūsu. Jums ātri apnīk nīkt mītiņos un velti deldēt mēli. Jūs taču redzat, ka mēs jums dodam iespēju izlaist tvaiku. Pēc jūsu kliedzieniem īstenībā taču nekas nemainās — kliedziet vien! Cīņa — tas ir ļoti grūts un bīstams darbs, kas ne katram pa spēkam. Kad vēders ir pilns, kad jums ir omulīgi un silti, jūs nedomājat par cīņu. Un vēl taču ir ģimene, bērni utt.

Nezinot visas pūļa psiholoģijas nianses, mēs jau sen būtu zaudējuši. Atcerieties, kā mēs gremdējām visus jūsu kongresus vārdu plūdos. Jūs, nožēlojamās figūriņas, gluži vienkārši sākāt mūs atdarināt šajās vārdu straumēs, vairāk jums spēka nepietika. Kādu laiku mēs bijām skatītāji un raudzījāmies uz visu pārbūves izrādi, ko jūs spēlējāt visā nopietnībā. Tagad skatītāji būsiet jūs un padevīgi noraudzīsieties, kā mēs pievelkam skrūves.

Taču šobrīd mēs esam norūpējušies par citu. Mūs nomāc jūsu vairošanās. Un kaut gan mēs esam iemācījušies regulēt jūs skaitu (radot lieliskus apstākļus profesionālajām slimībām, ūdens, uztura, gaisa saindēšanai, nāvējošu ieroču izgudrošanai u.c.) tomēr šī problēma mums nav atrisināta. Mēs nebaidāmies par sevi. Mums vienmēr ir bijusi un būs izdzīvošanas oāze uz mūsu planētas.

Paredzu jūsu kārtējo muļķību. Pēc manas grēksūdzes izlasīšanas jūs neiedziļināsieties tās būtībā. Jūs metīsieties meklēt autoru. Jūsu ziņkārība būs stiprāka par cilvēcisko gudrību. Jūs korī un pa vienam patrokšņosiet preses lappusēs. Būtība līdz jums nonāks vēlāk. Starp citu, drīz vien jūs to paši izjutīsiet.

Ar vārdu sakot. Mēs gribam darīt galu jūsu pārbūvei. Bet mūsējo turpināsim. Kā tas izskatīsies? Lūgtum. Viss notiks pakāpeniski Pirmie sāks militārie. Otrajā posmā visiem talkā nāks noziedznieku pasaule, VDK un IeM. Trešajā posmā sāks darboties visi juridiskie dienesti un masu informācijas līdzekļi. Ceturtajā posmā iesaistās tirdzniecība, finanses un ekonomika. Piektais un sestais posms — režīma rezerves sviras. Septītais — ideoloģiskais un politiskais posms. Mēs darām — jūs vērojat. Tā būs vienmēr. Jūsu metāt mums lozungu: „Neviena partija pasaulē nav izdarījusi tik daudz ļauna savai tautai kā PSKP”. Tad pavērojiet to darbībā vēlreiz!

Man ir 82 gadi, un es aizeju ar miera un pārliecības jūtām. Mēs atstājam pēc sevis pienācīgus mūsu darba mantiniekus. Mēs būsim vienmēr.

* * *